en el diccionario PONS
proelior <proeliārī> (proelium)
1.
2. übtr (m. Worten)
| proelior |
|---|
| proeliāris |
| proeliātur |
| proeliāmur |
| proeliāminī |
| proeliantur |
| proelier |
|---|
| proeliēris |
| proeliētur |
| proeliēmur |
| proeliēminī |
| proelientur |
| proeliābar |
|---|
| proeliābāris |
| proeliābātur |
| proeliābāmur |
| proeliābāminī |
| proeliābantur |
| proeliārer |
|---|
| proeliārēris |
| proeliārētur |
| proeliārēmur |
| proeliārēminī |
| proeliārentur |
No hay frases con ejemplos de uso disponibles
Prueba con otra entrada.