en el diccionario PONS
pecus1 <coris> nt
1. koll.
4. übtr v. Menschen, verächtl u. als Schimpfw.
pecus2 <udis> f
1.
4. übtr, als Schimpfw.
- pecus
-
| Caso | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativo | pecus | pecorēs |
| Genitivo | pecoris | pecorum |
| Dativo | pecorī | pecoribus |
| Acusativo | pecorem | pecorēs |
| Ablativo | pecore | pecoribus |
| Caso | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativo | pecus | pecudēs |
| Genitivo | pecudis | pecudum |
| Dativo | pecudī | pecudibus |
| Acusativo | pecudem | pecudēs |
| Ablativo | pecude | pecudibus |