en el diccionario PONS
indīgnātiō <ōnis> f (indignor)
1.
- indignatio
-
2. im Pl
- indignatio
-
| Caso | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativo | indīgnātiō | indīgnātiōnēs |
| Genitivo | indīgnātiōnis | indīgnātiōnum |
| Dativo | indīgnātiōnī | indīgnātiōnibus |
| Acusativo | indīgnātiōnem | indīgnātiōnēs |
| Ablativo | indīgnātiōne | indīgnātiōnibus |
No hay frases con ejemplos de uso disponibles
Prueba con otra entrada.