en el diccionario PONS
ēducātor <ōris> m (educo¹)
- educator
-
- educator nachkl.
- Hauslehrer (eines Prinzen)
| Caso | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativo | ēducātor | ēducātorēs |
| Genitivo | ēducātōris | ēducātorum |
| Dativo | ēducātorī | ēducātoribus |
| Acusativo | ēducātorem | ēducātorēs |
| Ablativo | ēducātore | ēducātoribus |