Conjugación de dignare
Personalformen des Präsensstamms
| dīgnō |
|---|
| dīgnās |
| dīgnat |
| dīgnāmus |
| dīgnātis |
| dīgnant |
| dīgnem |
|---|
| dīgnēs |
| dīgnet |
| dīgnēmus |
| dīgnētis |
| dīgnent |
| dīgnābam |
|---|
| dīgnābās |
| dīgnābat |
| dīgnābāmus |
| dīgnābātis |
| dīgnābant |
| dīgnārem |
|---|
| dīgnārēs |
| dīgnāret |
| dīgnārēmus |
| dīgnārētis |
| dīgnārent |
| dīgnābō |
|---|
| dīgnābis |
| dīgnābit |
| dīgnābimus |
| dīgnābitis |
| dīgnābunt |
| Imperativ I |
|---|
| dīgnā! |
| dīgnāte! |
| Imperativ II |
| dīgnāto! |
| dīgnāto! |
| dīgnātōte! |
| dīgnanto! |
Nominalformen des Präsens- und Partizipialstamms
| Infinitiv Präsens |
|---|
| dīgnāre |
| Infinitiv Futur |
| dīgnātūrum/-am/-um esse |
| Partizip Präsens |
|---|
| dīgnāns, dīgnantis |
| Partizip Futur |
| dīgnātūrus/-a/-um |
| dīgnandī, dīgnandō, ad dīgnandum, dīgnandō |
|---|
| dīgnātum / dīgnātū |
|---|
Personalformen des Perfektstamms
| dīgnāvī |
|---|
| dīgnāvisti |
| dīgnāvit |
| dīgnāvimus |
| dīgnāvistis |
| dīgnāvērunt |
| dīgnāverim |
|---|
| dīgnāveris |
| dīgnāverit |
| dīgnāverimus |
| dīgnāveritis |
| dīgnāverint |
| dīgnāveram |
|---|
| dīgnāverās |
| dīgnāverat |
| dīgnāverāmus |
| dīgnāverātis |
| dīgnāverant |
| dīgnāvissem |
|---|
| dīgnāvissēs |
| dīgnāvisset |
| dīgnāvissēmus |
| dīgnāvissētis |
| dīgnāvissent |
| dīgnāverō |
|---|
| dīgnāveris |
| dīgnāverit |
| dīgnāverimus |
| dīgnāveritis |
| dīgnāverint |
Nominalformen des Perfektstamms
| dīgnāvisse |
|---|
| dīgnātus/-a/-um |
|---|